BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI
Noderīgi zināt – skaidras atbildes uz svarīgiem jautājumiem!
Apsaimniekošana, ūdensapgāde un siltumapgāde – tās ir jomas, kas ietekmē mūsu ikdienas komfortu.
Lai viss būtu saprotami un vienuviet, esam apkopojuši atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par mūsu pakalpojumiem.
Šeit atradīsi praktisku informāciju par trīs uzņēmuma galvenajiem darbības virzieniem!
Ja ir jautājumi – atbildes ir tepat!
NAMU APSAIMNIEKOŠANA
Šajā sadaļā atradīsi atbildes
uz biežāk uzdotajiem jautājumiem
par apsaimniekošanas procesiem!
uz biežāk uzdotajiem jautājumiem
par apsaimniekošanas procesiem!
Noslēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, ja pakalpojums ir pieejams, vai izveidojot jaunu pieslēgumu SIA „VILKME” ūdensvadam un/vai kanalizācijas tīklam.
Noslēdzot pilnvarojuma līgumu ar namu apsaimniekotāju SIA “VILKME”, dzīvokļu īpašnieku kopība papildus Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumā noteiktajam PATI lemj:
- kuras pārvaldīšanas darbības turpmāk veiks pārvaldnieks, un kuras no tām veiks dzīvokļu īpašnieki paši;
- citas atbilstoši mājas īpašnieka gribai veicamās pārvaldīšanas darbības;
- termiņus un kārtību, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pārvaldnieka rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izmantošanu;
- kārtību, kādā pārvaldnieks sniedz informāciju dzīvojamās mājas īpašniekam;
- jautājumus, kuros dzīvojamās mājas īpašnieks pilnvarojis pārvaldnieku pieņemt lēmumus viņa vietā, slēgt līgumus viņa vietā, kā arī veikt maksājumus, pārstāvēt dzīvojamās mājas īpašnieku tiesā;
- par dzīvojamās mājas remontdarbiem nepieciešamo uzkrājumu veidošanu un izlietošanu.
- Lai pieņemtu lēmumu par mājas pārņemšanu, ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku kopības vairākuma piekrišana (50% +1 balss).
- Dzīvokļu īpašnieku kopība ir visi dzīvokļu īpašnieki. Ja kādam pieder vairāki dzīvokļi, tad šim īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļi ir īpašumā, ja dzīvoklis pieder vairākiem īpašniekiem, tad viņi savā starpā vienojas, kurš pārstāvēs dzīvokļa īpašumu.
- Kopības lēmumu var pieņemt kopsapulcē, vai aptaujas veidā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- Svarīgi! Dokumenti, kas apliecina visu dzīvokļu uzaicināšanu uz kopsapulci (piemēram, dzīvokļu īpašnieku un/vai ģimenes locekļu saraksts ar viņu parakstiem par uzaicinājuma saņemšanu, vai pasta apliecinājums par ierakstītas vēstules nosūtīšanu) ir obligāti saglabājami, jo ir jāpievieno pieteikumam par pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļa īpašnieku sabiedrībai vai dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai.
- Kopsapulcē, pieaicinot arī apsaimniekotāja pārstāvi, tiek sastādīts protokols par pārvaldīšanas kārtības maiņu.
- Tālāk ar apsaimniekotāju – SIA “VILKME" – tiek noslēgts pilnvarojuma līgums.
- Apsaimniekotājs nosūta pašvaldībai iesniegumu par pārvaldīšanas tiesību maiņu un pārņemšanas process ir pabeigts.
- iesniegums (ja īpašums ir kopīpašums, tad visu kopīpašnieku iesniegums);
- notariāli apliecināta pilnvara, ja iesniegumu vai līgumu parakstīs pilnvarotā persona (apliecināta kopija);
- tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde – rīkojumu vai lēmumu par paraksta tiesīgās personas iecelšanu amatā (apliecināta kopija);
- valdījuma tiesību apliecinoši dokumenti, piemēram, pirkuma – pārdevuma līgums, mantojuma apliecība, bāriņtiesas lēmums, testaments u. c. (apliecinātas kopijas);
- nodošanas – pieņemšanas akts par komercuzskaites mēraparāta rādījumiem (apliecināta kopija);
- personu apliecinošs dokuments - pase vai ID karte (autovadītāja apliecība netiks pieņemta).
- īpašnieku kopības lēmums (apliecināta kopija) - kopsapulce, aptauja, vienošanās;
- pilnvaroto personu pilnvaras (apliecinātas kopijas), ja īpašniekus, pieņemot kopības lēmumu un/vai parakstot pārvaldīšanas līgumu, ir pārstāvējušas pilnvarotās personas.
- pārvaldīšanas līgums (apliecināta kopija);
- informācija par noslēgto pārvaldīšanas līgumu skaitu, datumu un to noslēgušajiem īpašniekiem (ja pārvaldīšanas līgums slēgts ar katru īpašnieku atsevišķi);
- gadījumā, ja norēķini par dzīvojamajā mājā saņemto pakalpojumu notiks, izmantojot tiešos maksājumus, – objekta īpašnieku lēmumu (apliecināta kopija):
- par pakalpojumu sniedzēja tiešo maksājumu nodrošināšanas izmaksu segšanu;
- par kritērijiem un metodiku, pēc kādiem tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par sniegto pakalpojumu un segta ūdens patēriņa starpība.
Iesniegumu formu līguma slēgšanai var aizpildīt un iesniegt:
Iesniegumam jāpievieno arī nepieciešamo dokumentu kopijas.
- klientu portālā;
- aizpildītu un parakstītu veidlapu nosūtīt uz e-pastu vilkme@vilkme.lv vai pa pastu uz Priedes 4-57, Silakrogs, Ropažu pagasts, Ropažu novads, LV-2133
- klātienē Klientu apkalpošanas centrā- Silakrogā- Priedes 4-57, Ulbrokā -Institūta ielā 30, Vangažos- Gaujas ielā 6.
Iesniegumam jāpievieno arī nepieciešamo dokumentu kopijas.
Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas maksu, tās aprēķināšanas kārtību, kādā daudzdzīvokļa dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, nosaka paši, atrunājot nosacījumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Ropažu novada pašvaldība ir deleģējusi SIA “VILKME” apsaimniekot un pārvaldīt 157 daudzīvokļu mājas Ropažu novadā. Šo māju dzīvokļu īpašnieki, pēc dzīvokļu privatizācijas, nav lēmuši par māju pārņemšanu, lai paši lemtu par savas mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Ropažu novada pašvaldība ir pilnvarojusi pārvaldniekam – SIA “VILKME" – veikt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas līdz brīdim, kad māju īpašnieki paši pieņems lēmumu par dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.
Šīm dzīvojamām mājām, kurām nav noslēgts pārvaldīšanas līgums, obligātās pārvaldīšanas darbības tiek veiktas tā, kā tas ir noteikts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumā.
Ir stingri noteikta kārtība, kādā tiek aprēķināta maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (Ministru kabineta noteikumi nr. 408 un 1013). Tas nozīmē, ka iedzīvotāji paši nelemj par ēkas apsaimniekošanas darbiem.
Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas:
! Iesakām dzīvokļu īpašniekiem pārņemt pašiem savas mājas pārvaldīšanas tiesības un noslēgt pilnvarojuma līgumu ar SIA “VILKME” vai citu pakalpojuma sniedzēju.
Ropažu novada pašvaldība ir pilnvarojusi pārvaldniekam – SIA “VILKME" – veikt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas līdz brīdim, kad māju īpašnieki paši pieņems lēmumu par dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.
Šīm dzīvojamām mājām, kurām nav noslēgts pārvaldīšanas līgums, obligātās pārvaldīšanas darbības tiek veiktas tā, kā tas ir noteikts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumā.
Ir stingri noteikta kārtība, kādā tiek aprēķināta maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (Ministru kabineta noteikumi nr. 408 un 1013). Tas nozīmē, ka iedzīvotāji paši nelemj par ēkas apsaimniekošanas darbiem.
Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas:
- palielināt dzīvokļu īpašnieku kontroli pār dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesu,
- uzlabot dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un optimizēt pārvaldīšanas izdevumu apmēru,
- lemt par dzīvojamās mājas remontdarbiem nepieciešamo uzkrājumu veidošanu un izlietošanu.
! Iesakām dzīvokļu īpašniekiem pārņemt pašiem savas mājas pārvaldīšanas tiesības un noslēgt pilnvarojuma līgumu ar SIA “VILKME” vai citu pakalpojuma sniedzēju.
Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” noteikts, maksa par atkritumu izvešanu aprēķina proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Taču, ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic.
- Pārliecinieties par inženierkomunikāciju esamību: Sazinieties ar attiecīgajām iestādēm, piemēram, SIA "VILKME" inženiertehnisko nodaļu vai pašvaldības būvvaldi, lai noskaidrotu, vai pie jūsu būvobjekta atrodas vajadzīgās inženierkomunikācijas (ūdensvads, kanalizācija, siltumtīkli), pie kurām vēlaties pieslēgties.
- Projektētāja izvēle: Jums būs nepieciešams nolīgt sertificētu projektētāju, kurš izstrādās pieslēguma projektu. Projektētājs izmantos topogrāfiskā plāna uzmērījumu, kas ir jāsagatavo pirms projektēšanas uzsākšanas.
- Tehnisko noteikumu saņemšana: Projektētājam vai pasūtītājam jāsaņem tehniskie noteikumi no visām organizācijām, kuru inženierkomunikācijas tiks šķērsotas vai kuru tuvumā notiks darbi.
- Projektēšanas darbi: Kad tehniskie noteikumi ir saņemti, projektētājs sāk pieslēguma projektēšanu, ievērojot inženierkomunikāciju turētāju prasības.
- Būvprojekta saskaņošana un atļaujas: Kad projekts ir izstrādāts, tas tiek saskaņots ar inženierkomunikāciju turētājiem un iesniegts pašvaldības būvvaldē, lai saņemtu būvatļauju.
- Būvdarbu veikšana: Kad būvatļauja ir saņemta, tiek uzsākti pieslēguma būvdarbi. Kad būvniecība ir pabeigta, būvnieks sagatavo izpildmērījumus un visu nepieciešamo dokumentāciju.
- Pieslēguma nodošana ekspluatācijā: Izpilddokumentācija tiek iesniegta organizācijām, kas izsniedza tehniskos noteikumus, lai saņemtu apstiprinājumu par darbu atbilstību projektam. Pēc visu organizāciju pozitīva atzinuma objekts tiek nodots ekspluatācijā.
SILTUMENERĢIJAS RAŽOŠANA UN PĀRVADE
Uzzini, kā top siltums un kā tas nonāk
līdz Tavam mājoklim!
līdz Tavam mājoklim!
Svarīga informācija par legionellas profilaksi ēkās
Legionellas baktērijas īpaši strauji vairojas ūdenī, kura temperatūra ir robežās no +20°C līdz +45°C. Infekcijas riski pieaug vietās ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošu ūdeni, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek lietoti krāni vai dušas, kā arī cauruļvados, dušu un krānu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, ūdens sildītājos un mazgāšanas iekārtu detaļās.
Ēkās, kur karstā ūdens sistēmas ir aprīkotas ar akumulējošām tvertnēm, ēku īpašniekiem ir pienākums nodrošināt periodisku karstā ūdens uzsildīšanu virs +55°C, aktivizējot antibakteriālo aizsardzību, izmantojot automātisko regulatoru atbilstošos iestatījumus.
Lai mazinātu risku:
Tāpat ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem ir ieteicams regulāri veikt dzeramā ūdens kvalitātes monitoringu atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.
Siltummezgli, kas uzstādīti ēkās, spēj nodrošināt karstā ūdens uzsildīšanu līdz +55°C izejā no karstā ūdens siltummaiņa 24 stundas diennaktī. Ēku pārvaldnieku (apsaimniekotāju) atbildība ir nodrošināt un regulēt piemērotus karstā ūdens temperatūras režīmus.
Legionellas baktērijas īpaši strauji vairojas ūdenī, kura temperatūra ir robežās no +20°C līdz +45°C. Infekcijas riski pieaug vietās ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošu ūdeni, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek lietoti krāni vai dušas, kā arī cauruļvados, dušu un krānu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, ūdens sildītājos un mazgāšanas iekārtu detaļās.
Ēkās, kur karstā ūdens sistēmas ir aprīkotas ar akumulējošām tvertnēm, ēku īpašniekiem ir pienākums nodrošināt periodisku karstā ūdens uzsildīšanu virs +55°C, aktivizējot antibakteriālo aizsardzību, izmantojot automātisko regulatoru atbilstošos iestatījumus.
Lai mazinātu risku:
- Regulāri tīriet un dezinficējiet dušu galviņas, noņemot organiskās un neorganiskās nogulsnes, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot tās verdošā ūdenī.
- Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina reti lietotie ūdens krāni un dušas. To nepieciešams darīt arī pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.
- Periodiski skalojiet mazāk izmantotos ūdens ņemšanas punktus.
Tāpat ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem ir ieteicams regulāri veikt dzeramā ūdens kvalitātes monitoringu atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.
Siltummezgli, kas uzstādīti ēkās, spēj nodrošināt karstā ūdens uzsildīšanu līdz +55°C izejā no karstā ūdens siltummaiņa 24 stundas diennaktī. Ēku pārvaldnieku (apsaimniekotāju) atbildība ir nodrošināt un regulēt piemērotus karstā ūdens temperatūras režīmus.
Padomi efektīvākai siltuma izmantošanai apkures sezonā
Lai nodrošinātu optimālu siltumatdevi un taupītu energoresursus, aicinām ievērot šādus ieteikumus:
Lai nodrošinātu optimālu siltumatdevi un taupītu energoresursus, aicinām ievērot šādus ieteikumus:
- Radiatori jāatbrīvo no aizkariem, mēbelēm un citiem priekšmetiem, kas kavē siltuma cirkulāciju telpā.
- Aiz radiatoriem ieteicams uzstādīt siltumu atstarojošu materiālu, kas palīdzēs virzīt siltumu atpakaļ telpā.
- Pirms apkures sezonas radiatori rūpīgi jāiztīra no putekļiem, izmantojot putekļusūcēju, lai nodrošinātu labāku siltumatdevi.
- Apkures sezonā telpas ir regulāri jāvēdina — īsi un intensīvi, lai ieplūstu svaigs gaiss un nerastos kondensāts. Lūdzam izvairīties no ilgstošas logu un durvju atvēršanas kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās.
- Radiatoru regulējošo vārstu uzstādīšana- Radiatoru efektīvākai darbībai iesakām uzstādīt regulējošos vārstus, kas ļauj katrā telpā pielāgot temperatūru atbilstoši vajadzībām. Tas ne tikai uzlabo komfortu, bet arī palīdz būtiski samazināt apkures izdevumus.
- Jānoblīvē bēniņu lūkas un jāiestiklo bēniņu un pagrabu logi.
- Kāpņu telpās vēlams nodrošināt dubultās durvis un uzstādīt mehāniskos durvju aizvērējus.
- Iesakām nomainīt nekvalitatīvus vai bojātus logus pret jauniem, energoefektīviem logiem. Ja tas nav iespējams, spraugas jāizolē, izmantojot siltumizolācijas materiālus.
Iemesli var būt vāji nosiltinātas ēkas konstrukcijas, slikta radiatoru darbība, gaiss apkures sistēmā vai problēmas ar iekšējo siltumtīklu regulēšanu ēkā.
Apkures maksa tiek aprēķināta, balstoties uz ēkai piegādāto siltumenerģijas daudzumu (MWh) un apstiprināto tarifu, dalot to uz dzīvokļa patēriņu.
2020. gada 12. maijā apstiprinātā Siltumenerģijas sadalījuma aprēķina metodika daudzīvokļu dzīvojamās mājās.
2020. gada 12. maijā apstiprinātā Siltumenerģijas sadalījuma aprēķina metodika daudzīvokļu dzīvojamās mājās.
Jā var - ar labāku ēkas siltināšanu, logu un durvju nomaiņu, radiatoru regulēšanu, pareizu ventilāciju un energoefektīvu paradumu ieviešanu.
Siltummezgls ir iekārtu komplekss ēkā, kas parasti atrodas ēkas pagrabā, kura galvenais uzdevums ir korekti un automatizēti sadalīt piegādāto siltumenerģiju iedzīvotāju vajadzībām- apkurei un karstajam ūdenim.
Tā kvalitāte un uzturēšana būtiski ietekmē siltuma piegādes efektivitāti un izmaksas.
Tā kvalitāte un uzturēšana būtiski ietekmē siltuma piegādes efektivitāti un izmaksas.
Iemesls tam var būt neatbilstoša siltummezgla darbība, gaiss sistēmā, zema karstā ūdens temperatūra siltumtīklā, regulēšanas traucējumi vai problēmas ēkas iekšējā sistēmā.
Apkures sezonas uzsākšana un noslēgšana ir cieši saistīta ar ārējo laikapstākļu izmaiņām, kas Latvijas klimatā ir nepastāvīgas un grūti prognozējamas. Tāpēc lēmums par apkures pieslēgšanu vai atslēgšanu tiek pieņemts, īpaši rūpīgi izvērtējot esošo laika prognozi, temperatūras tendences un ēkas tehniskās īpatnības.
Parasti apkures sezona tiek sākta, kad āra gaisa temperatūra ilgstoši saglabājas zem +8°C, nodrošinot telpās nepieciešamo komforta līmeni. Apkures sezona tiek noslēgta, kad temperatūra ir pietiekami augsta un papildu siltumapgāde vairs nav nepieciešama.
Tā kā laikapstākļi var mainīties ļoti strauji, ēku pārvaldnieki cieši seko meteoroloģiskajām prognozēm un izvērtē situāciju, lai nodrošinātu iedzīvotājiem optimālu mikroklimatu, vienlaikus taupot energoresursus. Vajadzības gadījumā apkures sezona var tikt pielāgota – uzsākta agrāk vai pagarināta, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem un iedzīvotāju vajadzībām.
Parasti apkures sezona tiek sākta, kad āra gaisa temperatūra ilgstoši saglabājas zem +8°C, nodrošinot telpās nepieciešamo komforta līmeni. Apkures sezona tiek noslēgta, kad temperatūra ir pietiekami augsta un papildu siltumapgāde vairs nav nepieciešama.
Tā kā laikapstākļi var mainīties ļoti strauji, ēku pārvaldnieki cieši seko meteoroloģiskajām prognozēm un izvērtē situāciju, lai nodrošinātu iedzīvotājiem optimālu mikroklimatu, vienlaikus taupot energoresursus. Vajadzības gadījumā apkures sezona var tikt pielāgota – uzsākta agrāk vai pagarināta, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem un iedzīvotāju vajadzībām.
Tarifa izmaiņas saistītas ar kurināmā izmaksām (piemēram, šķeldas, granulu, dabasgāzes cenas svārstībām), infrastruktūras uzturēšanas izmaksām un citiem ar enerģētiku saistītiem faktoriem.
Aicinām iepazīties ar skaidrojošo video materiālu, lai uzzinātu vairāk par tarifu veidošanos un to ietekmējošajiem faktoriem!
Aicinām iepazīties ar skaidrojošo video materiālu, lai uzzinātu vairāk par tarifu veidošanos un to ietekmējošajiem faktoriem!
SILTUMTĪKLI
Regulējamais siltumenerģijas apgādes pakalpojums tiek nodrošināts līdz
siltumapgādes sistēmas piederības robežai.
Piederības robeža ir siltumtīklu un ēkas iekšējās siltumapgādes sistēmas piederības un atbildības dalījuma vieta starp siltumenerģijas piegādātāju un lietotāju.
Parasti piederības robeža atrodas siltumtrases ievadā ēkā – pirms siltumenerģijas skaitītāja vai pie pirmās noslēgarmatūras. Konkrētā piederības robeža tiek noteikta siltumenerģijas piegādes līgumā un tehniskajos noteikumos.
Līdz piederības robežai par siltumtīklu tehnisko stāvokli un ekspluatāciju atbild siltumenerģijas piegādātājs. Aiz piederības robežas par ēkas iekšējās siltumapgādes sistēmas uzturēšanu un darbību atbild ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks.
Komeruzskaites mēraparāts - Pamatojoties uz Enerģētikas likumu un Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumiem Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, siltumenerģijas skaitītāju iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un apkopi lietotājam nodrošina siltumenerģijas piegādātājs, ja piegādātājs un lietotājs nav vienojušies citādi.
Regulējamais siltumenerģijas apgādes pakalpojums tiek nodrošināts līdz
siltumapgādes sistēmas piederības robežai.
Piederības robeža ir siltumtīklu un ēkas iekšējās siltumapgādes sistēmas piederības un atbildības dalījuma vieta starp siltumenerģijas piegādātāju un lietotāju.
Parasti piederības robeža atrodas siltumtrases ievadā ēkā – pirms siltumenerģijas skaitītāja vai pie pirmās noslēgarmatūras. Konkrētā piederības robeža tiek noteikta siltumenerģijas piegādes līgumā un tehniskajos noteikumos.
Līdz piederības robežai par siltumtīklu tehnisko stāvokli un ekspluatāciju atbild siltumenerģijas piegādātājs. Aiz piederības robežas par ēkas iekšējās siltumapgādes sistēmas uzturēšanu un darbību atbild ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks.
Komeruzskaites mēraparāts - Pamatojoties uz Enerģētikas likumu un Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumiem Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, siltumenerģijas skaitītāju iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un apkopi lietotājam nodrošina siltumenerģijas piegādātājs, ja piegādātājs un lietotājs nav vienojušies citādi.
ŪDENS IEGUVE
UN PĀRVADE
UN PĀRVADE
Visa Tev nepieciešamā informācija par
ūdens kvalitāti, skaitītājiem
un pakalpojumu nepārtrauktību!
ūdens kvalitāti, skaitītājiem
un pakalpojumu nepārtrauktību!
Neatbilstoša atkritumu utilizācija rada kanalizācijas sistēmas aizsprostojumu un papildu apkopes izmaksas.
Lai neaizdambētos caurules paša dzīvoklī, kā arī kaimiņu dzīvokļos, svarīgi ir neaizskalot tualetes podā un izlietnē lietas un vielas, kas tam nav paredzētas:
Lai neaizdambētos caurules paša dzīvoklī, kā arī kaimiņu dzīvokļos, svarīgi ir neaizskalot tualetes podā un izlietnē lietas un vielas, kas tam nav paredzētas:
- pārtika: kafijas biezumi, tauki, eļļa, milti, rīsi, makaroni, olu čaumalas u.c.;
- higiēnas preces: higiēniskās paketes, tamponi, autiņbiksītes, zobu diegs, vates kociņi, mitrās salvetes u. c.;
- medikamenti;
- pakaiši mājdzīvniekiem;
- mati un mājdzīvnieku apmatojums;
- papīra izstrādājumi (izņemot tualetes papīru): papīra dvieļi, avīzes, salvetes, uzlīmes u.c.;
- ķimikālijas, kas nav paredzētas kanalizācijas sistēmas tīrīšanai;
- citi priekšmeti un vielas;
Pakalpojuma sniedzējam - SIA "VILKME" - Sabiedrisko pakalpojumu sniegšana ir jānodrošina līdz robežai starp SIA "VILKME" īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajām centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām un ūdenssaimniecības Pakalpojuma lietotāja īpašumā (dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā) vai valdījumā esošajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām.
Uz piederības robežas jābūt ierīkotam komercuzskaites mēraparāta mezglam (izņemot izņēmuma gadījumus, kad pieļaujama komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve ārpus piederības robežas).
Uz piederības robežas jābūt ierīkotam komercuzskaites mēraparāta mezglam (izņemot izņēmuma gadījumus, kad pieļaujama komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve ārpus piederības robežas).
SIA "VILKME" veic ūdens skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu. Ja jums nepieciešams veikt ūdens skaitītāja maiņu, zvaniet un piesakiet to pa tālruni 26 56 99 99.
Cenas par pakalpojumiem var apskatīt Maksas pakalpojumu sadaļā.
Cenas par pakalpojumiem var apskatīt Maksas pakalpojumu sadaļā.
Ūdens patēriņa starpību problēma ir aktuāla kopš brīža, kad par piegādāto ūdens daudzumu mājas iedzīvotājiem ir jānorēķinās pēc kopējā mājas ievadskaitītāja rādījuma. Tas nozīmē, ka tam ūdens patēriņam, ko iedzīvotāji uzrāda pēc savos dzīvokļos uzstādīto individuālo ūdens skaitītāju rādījumiem, vēl tiek pieskaitīta starpība, kas rodas uz māju kopumā.
Ūdens patēriņa starpību var ietekmēt šādi faktori:
Ūdens patēriņa starpību var ietekmēt šādi faktori:
- Mērinstrumentu (skaitītāju) precizitātes klase – katram skaitītājam ir atšķirīga precizitātes klase, kas var ietekmēt izmērītās vērtības.
- Skaitītāju uzstādīšana (vertikāli vai horizontāli) – skaitītāja precizitāte var mainīties atkarībā no tā, kā tas ir uzstādīts (vertikālā vai horizontālā pozīcijā).
- Skaitītāja uzstādīšanas slīpums – ja skaitītājs ir uzstādīts nedaudz slīpi, tas var ietekmēt tā darbību un rezultātus.
- Cauruļu garuma atbilstība – ja pirms un pēc skaitītāja nav atbilstoša cauruļu garuma vai uzstādījuma precizitātes, tas var radīt papildu zudumus vai neprecizitātes mērījumos.
- Tehniskie parametri un uzstādīšanas noteikumi – ne vienmēr ir iespējams ievērot visus tehniskos noteikumus attiecībā uz skaitītāju uzstādīšanu, kas var radīt starpības.
- Skaitītāju daudzums un dažādība – ja mājā ir daudz skaitītāju (piemēram, daudzdzīvokļu mājā), to dažādība var radīt ūdens patēriņa starpības.
- Pieļaujamais kļūdas koeficients – ražotāji paredz pieļaujamo kļūdu robežas, kas var ietekmēt izmērītās vērtības.
Ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņas/verifikācijas aktu un skaitītāju sertifikātus var iesniegt:
- sūtot uz e-pastu vilkme@vilkme.lv, norādot arī tālruņa nr. saziņai ar Jums;
- atstājot dokumentus tiem paredzētā SIA "VILKME"pastkastē pie SIA “VILKME”, norādot arī tālruņa nr. saziņai ar Jums;
- klātienē, iesniedzot jebkurā SIA “VILKME” Klientu apkalpošanas centrā.
Par ūdens skaitītāju rādījumu nodošanu skatīt Rādījumu paziņošanas sadaļu.
Lūdzam ņemt vērā – rādījumi, kas iesniegti pirms vai pēc tiem paredzētajiem iesniegšanas datumiem, netiek pieņemti un attiecīgajā mēnesī dzīvoklim tiks aprēķināts vidējais ūdens patēriņš (ņemot vērā pēdējo trīs mēnešu patēriņu par mēnesi) vai, ja rādījumi nav iesniegti vairāk kā trīs mēnešus pēc kārtas, tiks aprēķināta ūdens patēriņa starpība – pēc normatīvos noteiktās ūdens patēriņa normas (atbilstoši mājas labierīcības pakāpei) uz deklarēto personu skaitu dzīvoklī.
Lūdzam ņemt vērā – rādījumi, kas iesniegti pirms vai pēc tiem paredzētajiem iesniegšanas datumiem, netiek pieņemti un attiecīgajā mēnesī dzīvoklim tiks aprēķināts vidējais ūdens patēriņš (ņemot vērā pēdējo trīs mēnešu patēriņu par mēnesi) vai, ja rādījumi nav iesniegti vairāk kā trīs mēnešus pēc kārtas, tiks aprēķināta ūdens patēriņa starpība – pēc normatīvos noteiktās ūdens patēriņa normas (atbilstoši mājas labierīcības pakāpei) uz deklarēto personu skaitu dzīvoklī.
Informējam, ka saskaņā ar 2025. gada 6. jūnijā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem ūdens patēriņa skaitītājiem vairs nav jāveic periodiskā verifikācija.
Minētie grozījumi nosaka, ka dzīvokļos uzstādītie ūdens skaitītāji turpmāk var tikt izmantoti bez obligātas atkārtotas verificēšanas noteiktā termiņā. Skaitītāju rādījumi ir uzskatāmi par derīgiem, kamēr pats skaitītājs ir tehniski kārtībā un nodrošina korektu ūdens patēriņa uzskaiti.
Ja skaitītājs ir bojāts, nedarbojas korekti vai ir aizdomas par neprecīziem rādījumiem, tā nomaiņa vai pārbaude joprojām var būt nepieciešama.
Ja daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki savstarpēji vienojas, mājā ir iespējams uzstādīt attālināti nolasāmus ūdens patēriņa skaitītājus. Šāda risinājuma ieviešana parasti notiek, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, un tas ļauj automatizēt ūdens patēriņa datu nolasīšanu, samazināt manuālas rādījumu nodošanas nepieciešamību, kā arī veicina precīzāku uzskaiti un ērtāku norēķinu kārtību. Ja nepieciešams, skaitītāju uzstādīšanas un datu nolasīšanas nosacījumus var saskaņot ar mājas pārvaldnieku vai pakalpojuma sniedzēju.
Ja Jums rodas papildu jautājumi vai nepieciešams precizēt informāciju, lūdzam sazināties ar mums.
Minētie grozījumi nosaka, ka dzīvokļos uzstādītie ūdens skaitītāji turpmāk var tikt izmantoti bez obligātas atkārtotas verificēšanas noteiktā termiņā. Skaitītāju rādījumi ir uzskatāmi par derīgiem, kamēr pats skaitītājs ir tehniski kārtībā un nodrošina korektu ūdens patēriņa uzskaiti.
Ja skaitītājs ir bojāts, nedarbojas korekti vai ir aizdomas par neprecīziem rādījumiem, tā nomaiņa vai pārbaude joprojām var būt nepieciešama.
Ja daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki savstarpēji vienojas, mājā ir iespējams uzstādīt attālināti nolasāmus ūdens patēriņa skaitītājus. Šāda risinājuma ieviešana parasti notiek, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, un tas ļauj automatizēt ūdens patēriņa datu nolasīšanu, samazināt manuālas rādījumu nodošanas nepieciešamību, kā arī veicina precīzāku uzskaiti un ērtāku norēķinu kārtību. Ja nepieciešams, skaitītāju uzstādīšanas un datu nolasīšanas nosacījumus var saskaņot ar mājas pārvaldnieku vai pakalpojuma sniedzēju.
Ja Jums rodas papildu jautājumi vai nepieciešams precizēt informāciju, lūdzam sazināties ar mums.
ŪDENS, KANALIZĀCIJAS TĪKLI
Parasti piederības robeža tiek noteikta pie komercuzskaites mēraparāta mezgla akas ārējās sienas. Ja šāda aka nav izbūvēta, piederības robeža sakrīt ar ielas sarkano līniju jeb nekustamā īpašuma zemesgabala robežu.
Pakalpojuma lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā vai valdījumā esošās ūdensapgādes un
kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju līdz piederības robežai. Lietotājs par saviem līdzekļiem
nodrošina sistēmas uzturēšanu tehniskā kārtībā un novērš tajā radušās noplūdes.
Komeruzskaites mēraparāts - Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums 9. panta pirmās daļas 5. punktu, pakalpojumu sniedzējs par saviem līdzekļiem nodrošina
komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu vai nomaiņu, kā arī veic sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaiti.
Komercuzskaites mēraparāts ir pakalpojumu sniedzēja īpašums, un tas nodrošina tā uzstādīšanu, nomaiņu, plombēšanu un metroloģisko pārbaudi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pakalpojuma lietotājs nodrošina komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vietas
pieejamību, tehnisko kārtību un aizsardzību pret bojājumiem, ja tas atrodas lietotāja īpašumā vai valdījumā.
Gadījumā, ja komercuzskaites mēraparāts ir bojāts lietotāja vainas dēļ, ar tā remontu vai
nomaiņu saistītās izmaksas sedz pakalpojuma lietotājs.
Parasti piederības robeža tiek noteikta pie komercuzskaites mēraparāta mezgla akas ārējās sienas. Ja šāda aka nav izbūvēta, piederības robeža sakrīt ar ielas sarkano līniju jeb nekustamā īpašuma zemesgabala robežu.
Pakalpojuma lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā vai valdījumā esošās ūdensapgādes un
kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju līdz piederības robežai. Lietotājs par saviem līdzekļiem
nodrošina sistēmas uzturēšanu tehniskā kārtībā un novērš tajā radušās noplūdes.
Komeruzskaites mēraparāts - Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums 9. panta pirmās daļas 5. punktu, pakalpojumu sniedzējs par saviem līdzekļiem nodrošina
komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu vai nomaiņu, kā arī veic sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaiti.
Komercuzskaites mēraparāts ir pakalpojumu sniedzēja īpašums, un tas nodrošina tā uzstādīšanu, nomaiņu, plombēšanu un metroloģisko pārbaudi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pakalpojuma lietotājs nodrošina komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vietas
pieejamību, tehnisko kārtību un aizsardzību pret bojājumiem, ja tas atrodas lietotāja īpašumā vai valdījumā.
Gadījumā, ja komercuzskaites mēraparāts ir bojāts lietotāja vainas dēļ, ar tā remontu vai
nomaiņu saistītās izmaksas sedz pakalpojuma lietotājs.